Ir acīmredzama pievilcība tikties ar kādu, kurš jau saprot darbu — nav jāskaidro, kas ir rezerves diena, nav aizvainojuma par atceltu ostas vizīti, nav greizsirdības par to, ka sieviete pursere vai vīrietis stjuarts ir normāla darbavietas sastāvdaļa. Šī sapratne ir īsta, un tai ir nozīme. Taču tas nav viss stāsts.
Priekšrocības ir patiesas
Attiecības starp diviem apkalpes locekļiem sākas no bāzes, ko lielākajai daļai citu pāru jāveido lēni: savstarpēja pārvaldīšana ierobežojumos. Nevienam nav jāattaisno, kāpēc četru mēnešu līgums ir normāls, kāpēc zvans tiek pārtraukts pusvārdā, kad sākas dežūra, vai kāpēc izsīkums pēc tāllidojuma nesaistās ar viņu. Šī bāzes sapratne novērš veselu konfliktu kategoriju, kas mokā apkalpes attiecības ar partneriem krastā.
Ir arī praktisks ieguvums: divi cilvēki, kas abi domā grafikos, parasti labāk prot plānot ap otra grafiku. Pilots, kas satiekas ar pilotu, vai klāja virsnieks, kas satiekas ar viesnīcas vadītāju uz cita kuģa, mēdz risināt grafikus tāpat, kā kolēģi risina maiņu apmaiņas — praktiski, bez lielas drāmas, jo abas puses precīzi zina, cik stingri ierobežojumi patiesībā ir.
Ir arī kopīga terminoloģija, kādas krasta attiecībās vienkārši nav. Runāšanai par sliktu doka remonta periodu, grūtu ostas valsts inspekciju vai smagu posmu nav vajadzīgs tulkojums, kad tavs partneris ir saskāries ar līdzīgu situāciju. Šāda profesionāla pārvaldīšana bieži dod emocionālai tuvībai vairāk, nekā cilvēki sākotnēji sagaida.
Slazds, ko neviens nepiemin: jūs abi varat būt prom vienlaikus
Ar partneri krastā vismaz viens cilvēks parasti ir sasniedzams, mājās, klātesošs. Ar diviem apkalpes locekļiem pastāv reāla iespēja, ka jūs abi vienlaikus esat nesasniedzami — viens rotācijā Persijas līcī, otrs vidū Atlantijas okeāna, abi bezsaistē periodos, kas nekādā noderīgā veidā nepārklājas. Tas var nozīmēt nedēļas, kurās patiesi nav neviena laba loga kontaktam vispār, kas ir cita un grūtāka problēma nekā asinhronā distance, ar kuru katrs no jums saskartos viens pats.
Konkurējoši grafiki var izspiest reālu kopā pavadītu laiku
Divi grafiki reti sakrīt dāsni. Astoņu mēnešu kruīza līgums un aviokompānijas grafiks, kas mainās mēnesi pa mēnesim, paši no sevis nesinhronizējas — vajadzīga apzināta, agrīna plānošana, dažreiz izdevīgu reisu apmaiņa vai konkrētu rotāciju pieprasīšana, lai iegūtu jebkādu reālu laiku vienā vietā. Pāri, kas to aktīvi nepārvalda, var pavadīt daudz ilgāku laiku, neredzot viens otru, nekā jebkurš no viņiem gaidīja, vienkārši tāpēc, ka neviens nevadīja kalendārus viens pret otru.
Vērts to plānot jau no pašiem attiecību pirmsākumiem, nevis atklāt to smagā ceļā pēc dažiem mēnešiem. Agrīna līgumu ilgumu, grafiku modeļu un atvaļinājumu ciklu salīdzināšana — vēl pirms lietas kļūst nopietnas — dod abiem godīgu izpratni par to, cik bieži īsta pārklāšanās patiesībā ir iespējama, nevis pieņēmumu, ka labi nodomi būs pietiekami, lai tas notiktu.
Greizsirdība nepazūd, tā vienkārši maina formu
Darba izpratne automātiski nenovērš nedrošību par to. Partneris, kurš arī ir apkalpe, tāpat pamana, ka kāda kolēģa vārds bieži parādās, tāpat izjūt sajūtas par vēlu nakts sardzi uz klāja, kas atkārtoti pavadīta ar to pašu cilvēku, tāpat brīnās par starplaiku, kas pavadīts ar apkalpes locekli, kuru viņš nekad nav saticis. Priekšrocība nav tā, ka greizsirdība izzūd — priekšrocība ir tā, ka abi cilvēki parasti zina atšķirību starp normālu tuvību darbavietā un kaut ko, par ko vērts patiešām parunāt, jo viņi paši ir dzīvojuši šajā darbavietā.
Kā to panākt praksē
- Salīdziniet grafikus, cik agri vien iespējams, un aktīvi meklējiet pārklāšanās logus, nevis cerat, ka tie parādīsies
- Vienojieties par kontaktu ritmu, kas iztur situāciju, kad abi vienlaikus ir jūrā vai gaisā
- Runājiet skaidri par tuvību ar kolēģiem darbavietā, nevis pieņemiet, ka kopīgais konteksts nozīmē, ka par to nekad nav jārunā
- Sargājiet reto pārklāšanās brīvo laiku — kārdinoši to piepildīt ar darāmajiem darbiem un ģimenes vizītēm, taču sargājiet daļu no tā tikai jums diviem
Vai tas ir vieglāk?
Zināmā mērā jā — emocionālais darbs, izskaidrojot darbu, pazūd. Citā ziņā tas apmaina vienu grūtību pret citu: tā vietā, lai būtu viens prombūtnē esošs partneris, ir divi grafiki, kuriem abiem nepieciešama aktīva pārvaldīšana. Pāriem, kuriem tas izdodas, mēdz būt tādi, kas pret pašām attiecībām izturas kā pret kaut ko, kam nepieciešama tā pati apzinātā plānošana, ko viņi jau piemēro reisam vai grafikam — nevis kā pret kaut ko, kas darbojas autopilotā tikai tāpēc, ka abi saprot nozari.
Godīga atbilde ir tāda, ka randiņi ar citu apkalpes locekli apmaina vienu problēmu kopumu pret citu, pazīstamāku kopumu. Vai tas ir vieglāk, ir mazāk atkarīgs no nozares un vairāk no tā, vai abi cilvēki ir gatavi ieguldīt attiecībās to pašu disciplīnu, ko viņi jau iegulda savā darbā.
